Tualetes birste

Vai Tu zini

• Baktērijas izplatās brīdī, kad tiek nolaists ūdens. Tās nonāk uz sienas, durvju roktura, tualetes papīra turētāja un, protams, uz paša tualetes papīra. Tāpēc, pirms nolaist ūdeni, ieteicams aizvērt poda vāku.
• Tualetes atsvaidzinātāji (tie ko piestiprina pie podu malas) pēc vides draudzīguma kritērijiem ir videi kaitīgi, tāpēc ieteicams no tiem atteikties.
• Lielākā daļa tirgū pieejamo tualetes podu tīrīšanas līdzekļu satur ļoti aktīvas ķīmiskās vielas, kas piesārņo apkārtējo vidi un var apdraudēt veselību.

• Apmēram 80 % mājsaimniecību tualešu tīrīšanā izmanto hloru saturošus balinātājus. Hlors vidē viegli reaģē ar organiskajām vielām un rada bīstamus savienojumus: furānus, dioksīnus un citas toksiskas vielas.
• Tradicionālie tualešu tīrīšanas līdzekļi arī satur sintētiskās smaržvielas, kas ilgtermiņā var izraisīt veselības problēmas, un kodīgas skābes, parasti nātrija ūdeņraža sulfātu, nātrija ūdeņraža hlorīdu vai sālsskābi. Šīs vielas izmanto, lai tiktu galā ar kaļķakmeni un urīna nosēdumiem. Skābes dēļ šie līdzekļi kairina acis un ādu. Tīrīšanas līdzekļi var saturēt arī antibakteriālas vielas. Dažas no tām, piemēram, triklozāns, ir atrasts zivīs un mātes pienā.

• Urīnam pašam nav izteikti nepatīkamas smakas, taču baktērijas to sadala līdz amonjaka savienojumiem, kam piemīt nepatīkama smaka.
• Senajās civilizācijās mūsu priekšteči savu vajadzību kārtošanai izmantoja speciālus māla podus un vāzes, kuri bija pārnēsājami.
• Senajā Romā pastāvēja publiskas maksas tualetes, no tā arī radies sen zināmais teiciens, ka ”nauda nesmird”.
• gadā sers Džons Haringtons savai krustmātei – karalienei Elizabetei I – izgudroja pirmo ar ūdeni skalojamo klozetpodu.
• Tādu tualetes podu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās: ar sēžamo daļu un ūdens tvertni, izdomāja anglis, kurš savu karjeru sāka kā santehniķis, Tomass